Turcijas ekonomika brūk: izaugsme, neskatoties uz rekordlielo inflāciju un procentu likmēm!

Turcijas ekonomika brūk: izaugsme, neskatoties uz rekordlielo inflāciju un procentu likmēm!

Turcijas ekonomika parāda jauktu ainu, jo tā sevi apliecina izaicinājumu pilnā vidē. Skaļi Prese Tiek prognozēts, ka 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8 procentiem. Tomēr šo kāpumu pavada augsts inflācijas līmenis, kas nesen bija 35,4 procenti. Tomēr neatkarīgie eksperti šaubās par oficiālajiem skaitļiem un runā par faktisko inflācijas līmeni aptuveni 70 procentu apmērā.

2024. gadā ES Komisija sagaida turpmāku izaugsmi 3,2 procentu apmērā, ko veicinās pozitīva tirdzniecības bilance un vērtības radīšana būvniecības un lauksaimniecības nozarēs. Saskaņā ar prognozēm tuvāko gadu laikā patērētāji tērēs par 3,5 procentiem vairāk, kas varētu būtiski veicināt privāto patēriņu.

Inflācija un monetārā politika

Inflācijas problēma joprojām ir problemātiska, ņemot vērā augstās patēriņa cenas. ES Komisija prognozē, ka inflācija varētu samazināties līdz 36,2 procentiem līdz 2023. gada beigām un līdz 22,7 procentiem līdz 2025. gadam. Šo kritumu veicina globālo enerģijas cenu kritums, stingrāka valdības fiskālā pārvaldība un monetārās politikas maiņa, īpaši prezidenta Erdoana iecelšana ortodoksālos centrālo banku vadītājus, kuriem ir paaugstinātas procentu likmes.

Tomēr situācija joprojām ir saspringta, jo Starptautiskais Valūtas fonds 2025. gadā sagaida izaugsmi tikai par 2,6 procentiem un inflācijas līmenis jau 2025. gada februārī bija 39 procenti. Erdoana kursa maiņa cīņā pret inflāciju ir pretrunā ar iepriekšējo gadu zemo procentu likmju politiku, kas izraisīja ievērojamu devalvācijas spiedienu uz Turcijas liru.

Tirdzniecības bilance un ārvalstu investīcijas

Turcijas tirdzniecības bilance uzrāda pozitīvas tendences ar mērenu eksporta pieaugumu par 2 procentiem 2024. gadā, bet imports samazinājās par 5 procentiem. Tā kā ES daļa no Turcijas eksporta ir 40%, ES plānotā CO₂ robežu korekcija ir Turcijas eksportētāju galvenais jautājums. Šī attīstība īpaši varētu ietekmēt Vācijas piegādātāju konkurētspēju, jo Vācijas piegādes 2024. gadā tika samazinātas par 6 procentiem līdz 27 miljardiem dolāru.

Neraugoties uz izaicinājumiem, daudzi uzņēmumi apzinās jaunas iespējas, īpaši uz eksportu orientēti uzņēmumi, kas plāno paplašināt jaudu. Aptaujas arī liecina, ka 50 procenti Vācijas uzņēmumu Turcijā biznesa situāciju vērtē kā labu un 43 procenti sagaida stabilu attīstību. Tomēr jauni ārvalstu investori nelabprāt ienāk tirgū, atspoguļojot neskaidrību par nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem. No 2024. gada janvāra līdz oktobrim ārvalstu tiešās investīcijas bija 4,7 miljardi ASV dolāru, un lielākās ieplūdes bija no Nīderlandes, Vācijas, ASV, Anglijas, Īrijas un Azerbaidžānas.

Ekonomiskie izaicinājumi un perspektīvas

Papildus ekonomiskajai nenoteiktībai ietekme ir arī finansējuma vājajām vietām. Īpaši skarti mazie un vidējie uzņēmumi, un ierobežojošā monetārā politika saasina finansēšanas grūtības. Vāja lira sadārdzina ārvalstu aizdevumus, kas vēl vairāk kavē ekonomisko aktivitāti. Novērotāji arī sagaida iespējamos bāzes procentu likmju samazinājumus 2025. gada otrajā pusē.

Finanšu ministra Šimšeka taupības pasākumi, kas nosaka stingru taupības programmu valsts iestādēm, parāda, cik nopietna ir situācija. Uzsvars tiek likts uz izdevumu samazināšanu un izvairīšanos no jauniem projektiem, izņemot absolūti nepieciešamos. Šie pasākumi atspoguļo nepieciešamību atgūt ekonomisko līdzsvaru, vienlaikus palielinot spiedienu uz budžetiem, ko rada pastāvīgi augstā inflācija.

Rezumējot, Turcija saskaras ar ievērojamām ekonomiskām problēmām, taču tā piedāvā arī iespējas, jo īpaši eksporta un patēriņa jomā. Monetārās politikas norisēm un starptautiskā tirgus reakcijai būs izšķiroša nozīme Turcijas ekonomikas stabilitātei un izaugsmei nākotnē.