Izaugsmes iespēju likums: Finanšu eksperts kritizē ierobežojumus un aicina vairāk ieguldīt klimata aizsardzībā.

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.t-online.de ziņojumu Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) ir paudusi bažas par finanšu ministra Kristiana Lindnera likuma par izaugsmes iespējām efektivitāti. Ar likumu paredzēts atslogot Vācijas ekonomiku vidēji no septiņiem miljardiem eiro gadā, veicot nodokļu izmaiņas un samazinot birokrātiju. DIHK ģenerāldirektors Martins Vanslēbens uzsvēra, ka likumā ir izvirzīti pareizie mērķi un ir ietverti labi pasākumi, taču daži sākotnēji plānotie uzlabojumi politiskajā procesā ir bijuši ierobežoti. Vanslēbens īpaši sūdzējās, ka, nosakot nodokļu slogu, zaudējumi būtu mazāk jāieskaita uzņēmumu labā. Tas ietekmētu likuma svarīgāko efektu, jo Vācijas ekonomikai dotu...

Gemäß einem Bericht von www.t-online.de, hat die Deutsche Industrie- und Handelskammer (DIHK) Bedenken bezüglich der Schlagkraft des Wachstumschancengesetzes von Finanzminister Christian Lindner geäußert. Das Gesetz soll die deutsche Wirtschaft mit steuerlichen Veränderungen und Bürokratieabbau um durchschnittlich sieben Milliarden Euro pro Jahr entlasten. DIHK-Hauptgeschäftsführer Martin Wansleben betonte, dass das Gesetz die richtigen Ziele verfolge und gute Maßnahmen beinhalte, jedoch seien einige ursprünglich geplante Verbesserungen im politischen Prozess eingeschränkt worden. Wansleben monierte insbesondere, dass Verluste bei der Bestimmung der Steuerlast weniger stark zugunsten der Unternehmen angerechnet werden sollten. Dies würde die wichtigste Wirkung des Gesetzes beeinträchtigen, da es der deutschen Wirtschaft das …
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.t-online.de ziņojumu Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) ir paudusi bažas par finanšu ministra Kristiana Lindnera likuma par izaugsmes iespējām efektivitāti. Ar likumu paredzēts atslogot Vācijas ekonomiku vidēji no septiņiem miljardiem eiro gadā, veicot nodokļu izmaiņas un samazinot birokrātiju. DIHK ģenerāldirektors Martins Vanslēbens uzsvēra, ka likumā ir izvirzīti pareizie mērķi un ir ietverti labi pasākumi, taču daži sākotnēji plānotie uzlabojumi politiskajā procesā ir bijuši ierobežoti. Vanslēbens īpaši sūdzējās, ka, nosakot nodokļu slogu, zaudējumi būtu mazāk jāieskaita uzņēmumu labā. Tas ietekmētu likuma svarīgāko efektu, jo Vācijas ekonomikai dotu...

Izaugsmes iespēju likums: Finanšu eksperts kritizē ierobežojumus un aicina vairāk ieguldīt klimata aizsardzībā.

Saskaņā ar ziņojumu www.t-online.de, Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) ir paudusi bažas par finanšu ministra Kristiana Lindnera Izaugsmes iespēju likuma efektivitāti. Ar likumu paredzēts atslogot Vācijas ekonomiku vidēji no septiņiem miljardiem eiro gadā, veicot nodokļu izmaiņas un samazinot birokrātiju. DIHK ģenerāldirektors Martins Vanslēbens uzsvēra, ka likumā ir izvirzīti pareizie mērķi un ir ietverti labi pasākumi, taču daži sākotnēji plānotie uzlabojumi politiskajā procesā ir bijuši ierobežoti.

Vanslēbens īpaši sūdzējās, ka, nosakot nodokļu slogu, zaudējumi būtu mazāk jāieskaita uzņēmumu labā. Tas mazinātu likuma vissvarīgāko efektu, jo tas liegtu Vācijas ekonomikai signālu, ka federālā valdība paļaujas uz uzņēmumu spēku.

Turklāt DIHK aicina palielināt plānoto prēmiju investīcijām klimata aizsardzībā no šobrīd 400 miljoniem eiro, lai tajā varētu piedalīties arī mazie un vidējie uzņēmumi. Turklāt tas veicina tā sauktās elektroenerģijas partnerības, lai veicinātu ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumus starp atjaunojamo energoresursu sistēmu operatoriem un elektroenerģijas patērētājiem.

Likumprojekts paredz daudzus nodokļu politikas pasākumus ekonomikas stimulēšanai, jo īpaši piemaksu par investīcijām klimata aizsardzībā un nodokļu atvieglojumus mājokļu būvniecības veicināšanai. Tomēr Federālā padome un Vācijas Pilsētu asociācija jau ir paudušas bažas, jo paredzams, ka tās segs lielu daļu no nodokļu ieņēmumu iztrūkuma. Pašvaldības baidās no nodokļu zaudējumiem vairāk nekā 9 miljardu eiro apmērā līdz 2028. gadam, kas varētu apdraudēt nozīmīgas investīcijas tādās jomās kā klimata aizsardzība, vietējais sabiedriskais transports, digitalizācija un visas dienas aprūpe.

Šīs bažas varētu novest pie tā, ka Izaugsmes iespēju likums tiks koriģēts politiskajā procesā, lai paplašinātu atbalstītos pasākumus un mazinātu finansiālo ietekmi uz pašvaldībām. Šonedēļ gaidāmā publiskā uzklausīšana Finanšu komitejā sniegs plašāku ieskatu par iespējamajām likuma korekcijām.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.t-online.de

Uz rakstu