Suche
Mein Konto
Izaugsmes pakete iespējama bez jauniem parādiem: Savienības frakcija saskata ietaupījumu potenciālu
Investīciju pieaugums bez parādiem: CDU politiķis Midelbergs ierosina iespējamus ietaupījumus, lai stimulētu Vācijas ekonomiku. Debates par ekonomikas politiku valdībā.
Izaugsmes pakete iespējama bez jauniem parādiem: Savienības frakcija saskata ietaupījumu potenciālu
Ekonomiskā politika: Midelbergs: Investīciju palielināšana iespējama bez parādiem – politika
Meklējot veidus, kā stimulēt ekonomiku, federālā valdība domā par risinājumu. Priekšlikums finansēt iespējamo izaugsmes paketi, neuzņemoties jaunus parādus, nāk no Savienības frakcijas deputāta Matiasa Midelberga. Lai to panāktu, CDU politiķis rosina ietaupīt valsts finansējuma programmās un kadrus federālajās ministrijās.
Pēc Midelberga domām, ir iespējams mobilizēt ievērojamus līdzekļus, lai veicinātu investīcijas Vācijā, neizmantojot jaunus parādus. Viņš uzsvēra nepieciešamību atvieglot slogu ekonomikai, īpaši attiecībā uz enerģijas izmaksām vai uzņēmumu ienākuma nodokļiem, lai Vāciju atjaunotu kā pievilcīgu investīciju vietu. Lai īstenotu pavērsienu budžetā, ir nepieciešami ilgtspējīgi ietaupījumi un līdzekļu pārdale.
Savienības parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietnieks identificēja ietaupījumu potenciālu dažādās jomās. Viņš ierosināja samazināt aptuveni 400 federālo finansēšanas programmu skaitu un tās rūpīgi izvērtēt. Būtu jāatceļ arī lielas valstu problēmas, piemēram, programma “Starting Opportunities”, kas piesaista lielus finansējuma apjomus. Midelbergs arī iestājās par būtisku darbinieku skaita samazināšanu federālajās ministrijās, ko viņš uzskata par potenciālu jomu ievērojamiem ietaupījumiem.
Diskusija par jauniem ekonomikas izaugsmes impulsiem rit pilnā sparā, Bundestāgam un Bundesrātam nesen pieņemot izaugsmes paketi. Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki stimuli un strādā pie iespējamās paketes, savukārt jautājums par finansējumu un darbības jomu ir izaicinājums luksoforu partijām. Debates par līdzsvaru starp ekonomisko attīstību un labklājības valsti joprojām ir centrālais jautājums.