Kāpēc ar izaugsmi vien nepietiek: Uz uzdevumiem orientētas ekonomikas politikas nozīme

Kāpēc ar izaugsmi vien nepietiek: Uz uzdevumiem orientētas ekonomikas politikas nozīme

Bažas par ekonomisko izaugsmi ir visuresošas – no augsta līmeņa politikas debatēm un politikas manifestiem līdz ikdienas ziņu atspoguļošanai. Vācijā federālās valdības jaunākais budžets izvirzīja spēcīgāku izaugsmi par galveno prioritāti. Indijā līderi cenšas panākt, lai viņu valsts atkal kļūtu par pasaulē visstraujāk augošo ekonomiku. Ķīnā, kur draud deflācija, valdība neapšaubāmi ir nobažījusies par šī gada piecu procentu pieauguma mērķa sasniegšanu. Apvienotajā Karalistē opozīcijas Leiboristu partijas līderis Keirs Stārmers ir apsolījis nodrošināt visaugstāko ilgtspējīgas izaugsmes līmeni G7, ja viņš nāks pie varas, un valdošie konservatīvie pauž līdzīgas ambīcijas (atgādinām bijušās premjerministres Lizas Trusas tagad bēdīgi slaveno mantru: “Izaugsme, izaugsme, izaugsme”).

Rūpes par ekonomisko izaugsmi ir galvenā tēma politiskajās debatēs un arī ikdienas ziņojumos. Ir skaidrs, ka valdības visā pasaulē cenšas virzīt savu valsti ekonomiski uz priekšu un panākt lielāku izaugsmi. Tomēr šajā rakstā ir uzsvērta nepieciešamība neuzskatīt pašu izaugsmi kā vienīgo mērķi. Ekonomiskajai politikai drīzāk jākoncentrējas uz ekonomikas virzību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Autore apgalvo, ka nepietiek tikai koncentrēties uz augstu izaugsmi, neņemot vērā ietekmi uz darba apstākļiem vai vidi. Viņa norāda uz veiksmīgiem piemēriem, kad tiekšanās pēc citiem mērķiem galu galā noveda pie ekonomikas izaugsmes. Piemēram, NASA misija nosēdināt cilvēku uz Mēness radīja daudzus tehnoloģiskus jauninājumus, kuriem vēlāk bija ievērojama ekonomiska vērtība. Autore arī uzsver digitalizācijas nozīmi izaugsmē un aicina likvidēt digitālo plaisu, lai nodrošinātu, ka izaugsme nav balstīta uz lielo tehnoloģiju uzņēmumu ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu.

Rakstā arī tiek apgalvots, ka jāizvairās no saimnieciskās darbības finansiālā stāvokļa. Autore kritizē to, ka uzņēmumi pārāk daudz iegulda akciju atpirkšanā un dividenžu sadalē, nevis cilvēkkapitālā, iekārtās un pētniecībā un attīstībā. Viņa uzsver nepieciešamību reinvestēt reālajā ekonomikā un nodrošināt līdzekļus strādājošo situācijas uzlabošanai. Viņa arī apgalvo, ka valdībām būtu jāuzņemas aktīvāka loma un jāizvirza skaidri mērķi, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Raksts beidzas ar aicinājumu valdībām izmantot savu vērtību radītāju potenciālu, lai veidotu ekonomiku. Tajā uzsvērts, ka valsts iestāžu pārorientēšana uz vērienīgām misijām, nevis šauriem izaugsmes mērķiem, var palīdzēt risināt 21. gadsimta galvenās problēmas un nodrošināt ekonomikas izaugsmi pareizajā virzienā.

Avots:Saskaņā ar ziņojumu www.project-syndicate.org