Kurš ekonomikas ceļš ir pareizs? Kāpēc ekonomists Morics Šulariks brīdina no pārāk vienkāršas melnbaltas domāšanas.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.tagesschau.de ziņojumu ekonomists un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta vadītājs Morics Šulariks brīdina nepievērst uzmanību sociālajai kohēzijai, kad tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas. Viņš uzsver diferencēta skatījuma un valsts lēmumu politisko un sociālo seku apsvērumu nozīmi. Šulariks uzskata, ka CO2 cenas ir labākā pieeja, jo īpaši attiecībā uz klimata aizsardzību un CO2 ietaupījumu, taču brīdina par iespējamu politisko pretestību. Viņš arī apspriež iespēju veicināt zaļo enerģiju, taču norāda, ka tas ir neefektīvāks veids. Šulariks uzsver nepieciešamību apsvērt un novērst iespējamo ietekmi uz sociāli mazaizsargātajiem. Viņš...

Kurš ekonomikas ceļš ir pareizs? Kāpēc ekonomists Morics Šulariks brīdina no pārāk vienkāršas melnbaltas domāšanas.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.tagesschau.de ziņojumu ekonomists un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta vadītājs Morics Šulariks brīdina nepievērst uzmanību sociālajai kohēzijai, kad tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas. Viņš uzsver diferencēta skatījuma un valsts lēmumu politisko un sociālo seku apsvērumu nozīmi. Šulariks uzskata, ka CO2 cenas ir labākā pieeja, jo īpaši attiecībā uz klimata aizsardzību un CO2 ietaupījumu, taču brīdina par iespējamu politisko pretestību. Viņš arī apspriež iespēju veicināt zaļo enerģiju, taču norāda, ka tas ir neefektīvāks veids. Šulariks uzsver nepieciešamību apsvērt un novērst iespējamo ietekmi uz sociāli mazaizsargātajiem. Viņš arī kritizē ideju par "subsīdiju laistīšanas kannu" un uzsver, ka inovatīvu uzņēmumu atbalstam galvenajās nozarēs var būt ekonomiski argumenti.
Šulariks runā arī par izaicinājumiem, kas rodas, atgriežoties pie nacionālajām vai Eiropas interesēm globalizētā pasaules ekonomikā. Viņš brīdina par saistītajām izmaksām un atzīmē, ka Rietumu demokrātijas nav labā stāvoklī pēc globalizācijas gadu desmitiem. Viņš uzsver nepieciešamību vadīt transformācijas procesus tādās jomās kā klimats, enerģētika, globalizācija un digitalizācija un izvirza jautājumu par tam nepieciešamo “iekārtu”.
Attiecībā uz Ķīnu Šulariks brīdina nepārvērtēt valsts ietekmi uz Eiropas un Vācijas ekonomiku. Viņš uzsver pašpārliecinātas ārpolitikas un drošības politikas prioritāšu noteikšanas nozīmi un brīdina no pārāk lielas atkarības radīšanas.
Šulariks arī kritizē uz ticību balstītus politikas ieteikumus un uzsver nepieciešamību apvienot valdības rīcību un tirgus mehānismus. Viņš saskata potenciālu valsts lomu plānošanas režģos kā daļu no klimata transformācijas, taču norāda, ka valsts kapacitāte, salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm, ir samazinājusies.
Kopumā Šulariks uzsver ekonomisko jautājumu sarežģītību un nepieciešamību pēc diferencētas pieejas. Viņš aicina ņemt vērā politisko un sociālo ietekmi un apvienot valsts rīcību un tirgus ekonomikas mehānismus. Viņš brīdina par iespējamu politisko pretestību un uzsver, cik svarīgi ir rūpīgi apsvērt dažādus ceļus.
Avots: www.tagesschau.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesschau.de