Kā ienākumu atšķirība starp Austrumiem un Rietumiem ietekmē Mēklenburgu-Priekšpomerāniju - finanšu eksperts analizē nevienlīdzību un ekonomisko perspektīvu.

Kā ienākumu atšķirība starp Austrumiem un Rietumiem ietekmē Mēklenburgu-Priekšpomerāniju - finanšu eksperts analizē nevienlīdzību un ekonomisko perspektīvu.

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de,

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas opozīcijas partijas atšķirīgi reaģē uz pastāvīgo ienākumu atšķirību starp Austrumiem un Rietumiem. Zaļie aicina paātrināt zaļās elektroenerģijas ražošanas paplašināšanu, savukārt FDP kritizē štata valdības neveiksmīgo ekonomisko politiku. Saskaņā ar darba devēju salīdzināšanas platformas Kununu aptauju, vidējie gada bruto ienākumi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā 2023. gadā bija aptuveni 39 600 eiro, kas ir par gandrīz 10 000 eiro jeb 20 procentiem mazāk nekā vidēji valstī.

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir zems rūpnieciskais blīvums, un bieži vien mazie uzņēmumi ziemeļaustrumos nav pakļauti koplīgumiem, kas tiek uzskatīti par galvenajiem algu atšķirības iemesliem. Hesenes darbinieki sasniedza augstākos gada ienākumus ar vidēji nedaudz zem 54 000 eiro.

Šīm ienākumu atšķirībām var būt ilgtermiņa ietekme uz darba tirgu un finanšu sektoru. Zemie vidējie ienākumi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā var izraisīt kvalificētu speciālistu migrāciju uz citām federālajām zemēm, kas var ietekmēt reģiona konkurētspēju. Tas savukārt varētu mazināt valsts kā potenciālas uzņēmējdarbības vietas pievilcību un atturēt potenciālos investorus.

Tajā pašā laikā zemais rūpnieciskais blīvums un darba koplīguma slēgšana var novest pie mazāk stabilas ekonomikas struktūras, kas varētu samazināt reģionālās izaugsmes perspektīvas un palielināt atkarību no valdības atbalsta pasākumiem.

Lai novērstu šos izaicinājumus, ir nepieciešama mērķtiecīga ekonomikas politika, kuras mērķis ir palielināt rūpniecisko blīvumu, stiprināt koplīgumus un radīt stimulus rūpniecības uzņēmumu dibināšanai. Turklāt būtu jāveic investīcijas izglītībā, infrastruktūrā un digitalizācijā, lai stiprinātu valsts ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmes potenciālu.