Kā Rezolūcijas fonds izaicina valdības ekonomikas politiku un aicina izstrādāt jaunas stratēģijas
Kā ziņo www.boersen-zeitung.de, Rezolūcijas fonds kopā ar Londonas Ekonomikas augstskolas Ekonomiskās darbības centru ir aicinājis valdību izstrādāt jaunu ekonomikas stratēģiju. Ideju laboratorija atzīmē, ka Lielbritānija pēdējo 15 gadu laikā ir piedzīvojusi relatīvu lejupslīdi, ko veicinājusi zemā izaugsme un lielā ekonomiskā nevienlīdzība. Ražīgums ir pieaudzis uz pusi ātrāk nekā citās attīstītajās ekonomikās. Aicinājums īstenot atšķirīgu ekonomikas politiku nāk, gaidot gaidāmās vēlēšanas, kuru rezultātā gaidāma valdības maiņa. Pašreizējās situācijas analīze liecina, ka darba ražīgums Lielbritānijā divpadsmit gados pēc...

Kā Rezolūcijas fonds izaicina valdības ekonomikas politiku un aicina izstrādāt jaunas stratēģijas
Kā www.boersen-zeitung.de ziņojumi, Rezolūcijas fonds kopā ar Londonas Ekonomikas augstskolas Ekonomiskās darbības centru ir aicinājuši izstrādāt jaunu valdības ekonomikas stratēģiju. Ideju laboratorija atzīmē, ka Lielbritānija pēdējo 15 gadu laikā ir piedzīvojusi relatīvu lejupslīdi, ko veicinājusi zemā izaugsme un lielā ekonomiskā nevienlīdzība. Ražīgums ir pieaudzis uz pusi ātrāk nekā citās attīstītajās ekonomikās. Aicinājums īstenot atšķirīgu ekonomikas politiku nāk, gaidot gaidāmās vēlēšanas, kuru rezultātā gaidāma valdības maiņa.
Pašreizējās situācijas analīze liecina, ka darba ražīgums Apvienotajā Karalistē divpadsmit gadu laikā pēc finanšu krīzes pieauga tikai par 0,4% gadā, salīdzinot ar 0,9% 25 bagātākajās OECD valstīs. Tam ir bijusi tieša ietekme uz algu ienākumiem, kas 2010. gados pieauga zem nulles. 15 gadi bez algu pieauguma vidēji strādniekam ir izmaksājuši £10 700 gadā.
Ekonomiskā nevienlīdzība Lielbritānijā ir lielāka nekā jebkurā citā lielākajā Eiropas valstī, lai gan likumā noteiktā minimālā alga ir samazinājusi stundas algu nevienlīdzību. Pastāv milzīgas reģionālās atšķirības, īpaši starp Londonu un citām lielajām pilsētām. Lai novērstu nepilnības, Rezolūcijas fonds aicina palielināt valsts ieguldījumus līdz 3% no IKP, jo pašlaik OECD valstīs tās ir vidēji gandrīz uz pusi lielākas nekā Lielbritānijā.
Saskaņā ar manu analīzi ekonomiskās stratēģijas maiņa var būtiski ietekmēt tirgu un finanšu nozari. Paaugstināta produktivitāte un samazināta ekonomiskā nevienlīdzība varētu izraisīt pozitīvu tirgus attīstību un labklājības līmeņa pieaugumu Apvienotajā Karalistē. Svarīgi, lai valdība rīkotos pēc Rezolūcijas fonda ieteikumiem, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo taisnīgumu valstī.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.boersen-zeitung.de