Ekonomika krīzē: darba devēji pieprasa ātras reformas!

Ekonomika krīzē: darba devēji pieprasa ātras reformas!

2025. gada 6. jūnijā Lüdenscheider Phenomenta notika AGV kopsapulce, kurā kopā pulcējās ap 100 uzņēmumu pārstāvjiem un viesiem. Pasākuma uzmanības centrā bija prof. Dr. Larsa Felda lekcija, kas runāja par tēmu “Vācijas un Eiropas ekonomikas politika jaunā pasaules kārtībā”. Felds uzsvēra pašreizējās ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras Vācija, raksturojot pašreizējo situāciju kā "auksto karu 2.0" ģeopolitisko pārmaiņu dēļ.

AGV priekšsēdētāja vietnieks Andreass Kostals izteica steidzamu aicinājumu stiprināt Vācijas konkurētspēju. Šajā kontekstā Felds norādīja, ka Eiropa ir nonākusi starp lielvaru blokiem un attiecības ar ASV ir saspīlētas. Vēl viena satraucoša zīme ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kas ir palielinājis nedrošību Vācijā.

Strukturālā krīze un ekonomiskās tendences

Vācija sevi redz dziļā strukturālā krīzē, ko raksturo neatbilstoša infrastruktūra un augsts nodokļu slogs. Salīdzinot ar ASV un Šveici, rīcības nepieciešamība kļūst skaidra. Kamēr valdības maiņas rezultātā ir cerības uz ekonomisko pavērsienu, koalīcijas līgumā minētie pasākumi ir tikai “daži nelieli cerību stariņi”.

Pašreizējās subsīdiju politikas kritika ir neizbēgama, jo tā nevar palielināt ilgtermiņa izaugsmes iespējas. Bažas par ekonomiskās stagnācijas jūtamo ietekmi uz darba tirgu jau ir realitāte, vienlaikus vērojams bezdarba pieaugums. Dr. Ralfs Geruškats, SIHK rīkotājdirektors, aicina atcelt regulējumu dažādās jomās, piemēram, datu aizsardzībā, darba tiesībās un vides un būvniecības tiesībās.

Globalizācija un tās sekas

Runājot par globalizāciju, norišu analīze atklāja, ka tā rada lielāku konkurenci, taču tas var izraisīt arī uzņēmumu slēgšanu, pārvietošanu un darbavietu zaudēšanu. Īpaši apdraudētas ES nozares ir tekstilrūpniecība un apģērbu rūpniecība, apavu un ādas izstrādājumu rūpniecība, kā arī metālu ražošana un apstrāde. Darba zaudēšana bieži ir saistīta ar zemas kvalifikācijas amatiem, kas daudziem darbiniekiem rada papildu izaicinājumus.

Būtiska problēma ir ārzonas, kur ražošanas uzņēmumi ir pakļauti zemu algu valstu konkurences riskam. Covid-19 pandēmija ir padarījusi vēl skaidrāku nepieciešamību steidzami pārvietot kritiskos un sistēmai nozīmīgos produktus, piemēram, medikamentus, atpakaļ uz Eiropu. Tāpat vērojama tendence, ka ārzonas no Rietumu dalībvalstīm arvien vairāk tiek pārvietotas uz Austrumeiropas valstīm, savukārt mērķa valstis daļēji atrodas Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Starptautiskās tirdzniecības liberalizācijas rezultāti kopumā ir pozitīvi; Tomēr dažas nozares ir nopietni ietekmētas. Tomēr darbinieku pielāgošanās periods var samazināt liberalizācijas priekšrocības un radīt papildu spriedzi darba tirgū. Šādos nenoteiktos ekonomiskajos laikos arvien skaļāk izskan aicinājums atgriezties pie sociālās tirgus ekonomikas un iedzīvotāju apzināties problēmas.

Darba devēju diena sākās arī ar semināriem, kas tika piedāvāti AGV dalībuzņēmumu praktikantiem, lai jau agrīnā stadijā veicinātu interesi un apņemšanos par nākotnes ekonomiku.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, varat izlasīt ziņas no Localdirect un Eiropas Parlaments skat.