Ekonomika zem spiediena: valdībai steidzami jārod risinājumi!

Ekonomika zem spiediena: valdībai steidzami jārod risinājumi!

2025. gada 4. jūlijā diskusija par Vācijas ekonomisko nākotni kļūs arvien aktuālāka. Eksperti un uzņēmumu pārstāvji arvien biežāk pauž bažas par federālās valdības politiku, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas izaugsmes un investīciju veicināšanu. Pašreizējā analīze liecina, ka steidzami nepieciešami atvieglojumi visai ekonomikai, nevis papildu sociālie solījumi, ko varētu finansēt no kredīta. Tātad ziņots Vācijas ekonomika ka pieaug šaubas par valdošās koalīcijas spēju nodrošināt Vācijas ekonomikas konkurētspēju.

Galvenā kritikas vieta ir sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma ietekme uz darba ņēmējiem un darba devējiem. Kamēr labklājības valsts tiek nepārtraukti paplašināta, strādājošie, kas to finansē ar savām iemaksām, bieži paliek novārtā. Tiek pieņemts lielāks sociālās apdrošināšanas iemaksu slogs, kas liek daudziem ģimenes uzņēmējiem pieprasīt izlēmīgus pasākumus ekonomiskā sloga mazināšanai. Konkurētspējas nodrošināšanai tiek uzsvērta nepieciešamība pēc plašas elektroenerģijas nodokļu un enerģijas izmaksu samazināšanas.

Valdības politikas kritika

SPD federālais finanšu ministrs ir pakļauts bargai kritikai. Kritiķi kritizē budžeta elastības izmantošanu sociāldemokrātiskiem projektiem, savukārt nodokļu atvieglojumi investīcijām tiek uzskatīti par pārāk nedrošiem. Tāpat ir skaidra pretruna starp izsludinātajiem nodokļu samazinājumiem un faktiski īstenotajiem pasākumiem. Jo īpaši neapmierinātību rada Finanšu ministrijas nepieļautā elektroenerģijas nodokļa samazināšana līdz ES minimālajam līmenim. Eksperti brīdina par ekonomiskajām un sociālajām briesmām, ko varētu radīt pašreizējā politika.

Pieprasījums pēc uzticamas un ilgtspējīgas valdības darbības kļūst arvien skaļāks. Steidzami ir jānosaka skaidras prioritātes un jāizveido godīga regulējuma politika Vācijai kā uzņēmējdarbības vietai. Nodokļu ķīlim, t.i., starpībai starp bruto un neto algām, ir izšķiroša nozīme šajā kontekstā. Pētījumi liecina par saistību starp augsto nodokļu slogu un augošo bezdarba līmeni, kas rada papildu slogu sociālās politikas finansēšanai. Pēc OECD domām, lielāks nodokļu slogs korelē ar lielākām sociālās politikas finansēšanas grūtībām, kas apdraud starptautisko konkurētspēju.

Ilgtermiņa sekas

Papildus aktuālajām diskusijām tiek akcentēta pārslodzes tēze attiecībā uz sociālās politikas ilgtermiņa sekām. Vēsturiski šī tēze jau pastāvēja Vilhelmīna impērijā, un tajā teikts, ka pārāk plaša sociālā politika var samazināt globālās ekonomikas konkurētspēju. Nairu, bezdarba līmenis, pie kura inflācijas līmenis vairs nepalielinās, arī tiek uzskatīts par kritisku elementu pašreizējās debatēs. Nairu pārsniegšana izraisa straujāku inflācijas pieaugumu un palielina inflācijas apkarošanas izmaksas.

Kopumā ir skaidrs, ka ir nepieciešama fundamentāla pārdomāšana, lai risinātu pašreizējās un nākotnes problēmas. Pašreizējā ekonomikas politikas ainavā steidzami nepieciešamas reformas, kas pārsniedz īstermiņa risinājumus un var piedāvāt Vācijai ilgtspējīgu perspektīvu. Izaicinājumi ir sarežģīti, taču tie ir izšķiroši pozitīvai ekonomikas attīstībai.