Ekonomiskā attīstība Reinzemē-Pfalcā: trauksmes signāli uzņēmuma atrašanās vietai

Ekonomiskā attīstība Reinzemē-Pfalcā: trauksmes signāli uzņēmuma atrašanās vietai

Mainca (dpa/lrs) – Reinzemes-Pfalcas uzņēmēji ir nobažījušies par štata ekonomisko attīstību. "Es nevēlos uzskatīt Reinzemi-Pfalcu kā uzņēmējdarbības vietu," sacīja Valsts uzņēmēju asociāciju asociācijas (LVU) ģenerāldirektors Karstens Take Maincā. Taču redzams, ka Reinzemes-Pfalcas zemē ekonomiskā attīstība ir lēnāka nekā citās federālajās zemēs un Eiropā un vietējo uzņēmumu investīciju apjoms ārvalstīs ir ļoti augsts.
Valsts ekonomikas izlaide gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinoši strauji kritās. Saskaņā ar Valsts statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts pēc cenu korekcijas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 5,4 procentiem. Visā valstī tajā pašā laika posmā tas samazinājās par 0,3 procentiem. Tāpēc Reinzeme-Pfalca ir pēdējā vietā ekonomikas izaugsmes ziņā salīdzinājumā ar citām valstīm.
"Tie ir trauksmes signāli, tiem nav nekāda sakara ar sliktu muti," Vācijas Preses aģentūrai sacīja Take. "Tas liecina, ka vispārējie apstākļi atrašanās vietai nav tie labākie." Pēc rīkotājdirektora domām, šai attīstībai ir divi galvenie cēloņi: kvalificētu darbinieku trūkums un augstās enerģijas cenas.
"Katra stunda ir svarīga, mums ir skaļuma problēma," brīdināja Tacke. "Mums ir ne tikai kvalificētu darbinieku trūkums, bet arī darbinieku trūkums." Tāpēc prasības pēc četru dienu darba nedēļas vai ilgāka izglītības atvaļinājuma bez atsauces uz uzņēmumu darbības vajadzībām ir pilnīgi izslēgtas. "Pašreizējā situācijā mums nevajadzētu runāt par mazāku darbu, bet par vairāk darba." Pretējā gadījumā būtu jābūt konkrētiem priekšlikumiem, kā kompensēt trūcīgo darbaspēka apjomu.
Savukārt Reinzemes-Pfalcas DGB ir atvērta četru dienu nedēļai. "Tas var būt viens no daudziem instrumentiem, lai darba laiks būtu piemērots mūsu dzīvei," sacīja DGB vadītāja Sūzena Vingertsahna. Taču arodbiedrībai ir svarīgi, lai četru dienu darba nedēļu var pavadīt tikai ar darba laika samazināšanu.
Pašlaik notiek valsts mēroga pilotprojekts, kurā darba devēji var pārbaudīt modeli sešu mēnešu laikā. Vadības konsultāciju uzņēmuma Intraprenör iniciētais projekts ir balstīts uz modeli: 100% veiktspēja 80% laika ar 100% samaksu. Ar arodbiedrībām saistītā Hansa Bēklera fonda pētījumā secināts, ka četru dienu darba nedēļa ir populāra darbinieku vidū – vismaz kombinācijā ar vienādu atalgojumu.
LVU pārstāve Tacke gan uzstāj uz ārvalstu kvalificētu darbinieku vieglāku un ātrāku piekļuvi darba tirgum. "Debirokratizācija ir galvenā prioritāte." Tas attiecas uz vieglāku kvalifikāciju atzīšanu, vienkāršākām administratīvajām procedūrām un mazākām valodu prasmēm. "Mums ir jāpagriež katra regulēšanas skrūve, lai iegūtu vairāk darba stundu. Mēs ļoti lēni domājam par darba tirgus politiku."
Lai uzlabotu Reinzemes-Pfalcas uzņēmumu situāciju starptautiskajā konkurencē, ir jāveic steidzami un īstermiņa pasākumi enerģijas cenu samazināšanai, brīdināja Tacke. "Energoresursu trūkuma un cenu kāpuma laikā mums ir jāpaplašina piedāvājums. Tas ir galvenais uzdevums, ar ko jāsaskaras politiķiem."
Lai to panāktu, ir jāveic ieguldījumi atjaunojamo energoresursu paplašināšanā. Tā kā daudziem lieliem Reinzemes-Pfalcas uzņēmumiem daudzās nozarēs ir daudz enerģijas, šo pieprasījumu nevar apmierināt tikai ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, sacīja Tacke. Viņaprāt, pieaugot piedāvājumam, energoresursu cenas samazināsies. Šeit tiek gaidīti visi ieteikumi, kas ved uz panākumiem. Pagaidu subsīdijas ir viena no tām. "Tomēr ikvienam, kurš darbojas bez risinājuma, ir arī jāatzīst, ka vēlas atvadīties no noteiktām nozarēm," viņš teica.
Kā turpmākos pasākumus rīkotājdirektors minēja ģeotermālās enerģijas un ūdeņraža ražošanas paplašināšanu. Principā atjaunojamās un klimatneitrālas enerģijas apstiprināšanas procesiem būtu jābūt ievērojami racionalizētiem un ātrākiem. "Mums nav zināšanu problēmu, mums ir ieviešanas problēma," viņš brīdināja.

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de Reinzemes-Pfalcas uzņēmēji ir nobažījušies par štata ekonomisko attīstību. Ekonomiskā attīstība Reinzemē-Pfalcā ir lēnāka salīdzinājumā ar citām federālajām zemēm un Eiropu, un vietējo uzņēmumu investīciju apjoms ārvalstīs ir ļoti augsts. Īpaši strauji valsts ekonomikas izlaide kritās gada pirmajos sešos mēnešos. Iekšzemes kopprodukts krities par 5,4 procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Salīdzinot ar valsti, tajā pašā periodā tas samazinājās par 0,3 procentiem. Tādējādi Reinzeme-Pfalca ir pēdējā vietā ekonomiskās izaugsmes ziņā. Šīs attīstības galvenie iemesli ir kvalificētu darbinieku trūkums un augstās enerģijas cenas.

Šīs attīstības ietekme uz Reinzemes-Pfalcas tirgu vai finanšu nozari varētu būt nozīmīga. Kvalificētu darbinieku trūkums rada darbaspēka trūkumu, kas noved pie darba apjoma samazināšanās un uzņēmumu potenciāla zaudēšanas. Tas var novest pie zemākas produktivitātes un konkurētspējas. Augstās enerģijas cenas rada spiedienu uz uzņēmumiem un var samazināt to peļņas normu. Tas savukārt var izraisīt investīciju samazināšanos un uzņēmumu aizplūšanu.

Lai mazinātu šīs negatīvās sekas, ir nepieciešami tādi pasākumi kā ārvalstu kvalificētu darbinieku vieglāka piekļuve darba tirgum un enerģijas cenu samazināšana. Vienkāršojot administratīvās procedūras un atzīstot ārvalstu kvalifikāciju, ārvalstu kvalificētus darbiniekus var ātrāk pieņemt darbā, lai mazinātu prasmju trūkumu. Enerģijas cenu samazināšanu var panākt, paplašinot atjaunojamo enerģiju un izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, ģeotermālo enerģiju un ūdeņraža ražošanu. Lai paātrinātu paplašināšanos, ir nepieciešami arī efektīvāki apstiprinājuma procesi atjaunojamās enerģijas jomā.

Šo pasākumu īstenošanai nepieciešama uzņēmumu, valdības un citu attiecīgo ieinteresēto pušu sadarbība. Tikai ar šādiem centieniem var uzlabot pamatnosacījumus, lai stimulētu Reinzemes-Pfalcas ekonomisko attīstību un padarītu uzņēmējdarbības vietu konkurētspējīgāku.

Avots: www.sueddeutsche.de