Ekonomiskā krīze Vācijā: iekšzemes kopprodukts samazinās par 0,3 procentiem, bet valsts joprojām veido uzkrājumus

Ekonomiskā krīze Vācijā: iekšzemes kopprodukts samazinās par 0,3 procentiem, bet valsts joprojām veido uzkrājumus

Saskaņā ar taz.de ziņojumu Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā pēc inflācijas atskaitīšanas samazinājies par 0,3 procentiem. To noteica globālās krīzes, kā arī nelabvēlīgie finansēšanas nosacījumi augsto procentu likmju un zemāka pieprasījuma no iekšzemes un ārvalstīm dēļ. Pat ekonomisti bija gaidījuši lielāku kritumu, taču ekonomikas izlaide joprojām krietni atpalika no gaidītā. Enerģijas cenas, kas 2022. gadā strauji pieauga Krievijas uzbrukuma dēļ, stabilizējās augstā līmenī un ietekmēja ražošanu, īpaši energoietilpīgās nozarēs, piemēram, ķīmiskajā un metālu rūpniecībā. Turklāt privātais patēriņš samazinājies par 1,1 procentu, cilvēkiem ietaupot galvenokārt uz ilglietojuma precēm un pārtiku. Tika samazināti arī valsts izdevumi, kas vēl vairāk samazināja ekonomiskos rādītājus.

Kā finanšu eksperts varu teikt, ka Vācijas ekonomiskās darbības kritums starptautiskā salīdzinājumā ir satraucošs. Privātā patēriņa samazināšanās un valsts izdevumu samazināšanās negatīvi ietekmē ekonomiku. Tas varētu novest pie investīciju un ekonomiskās izaugsmes samazināšanās. Turklāt apgrūtinošās enerģijas cenas varētu turpināt ietekmēt ražošanu, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs. Ir svarīgi, lai tiktu veikti pasākumi ekonomikas stimulēšanai un finanšu stabilitātes uzturēšanai.

Kopumā IKP kritums varētu ietekmēt finanšu tirgu un nozari, padarot investorus piesardzīgākus un samazinot pieprasījumu pēc finanšu pakalpojumiem. Ir svarīgi, lai valdība un uzņēmumi izstrādātu stratēģijas, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos.