Luksoforu valdības ekonomiskā politika tika kritiski novērtēta puslaikā: enerģijas pāreja un subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenas bija ļoti pretrunīgas.

Luksoforu valdības ekonomiskā politika tika kritiski novērtēta puslaikā: enerģijas pāreja un subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenas bija ļoti pretrunīgas.

Jaunākā Ifo institūta un FAZ ekonomistu grupa liecina, ka vairāki ekonomikas profesori kritiski vērtē luksoforu valdības ekonomisko politiku puslaikā. Enerģētikas politikas lēmumi, piemēram, kodolenerģijas pakāpeniska pārtraukšana un subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenas, ir īpaši pretrunīgi. Īpaši kritiski tiek vērtēti šie luksoforu partiju enerģētikas politikas projekti, pēc paneļa dalībnieku domām. Galīgo atteikšanos no kodolenerģijas pēc Krievijas agresijas kara noraida 58 procenti aptaujāto, bet tikai 38 procenti ir par. Tiek kritizēts, ka kodolenerģijas pakāpeniska pārtraukšana nozīmēja klimatam draudzīga enerģijas avota izslēgšanu un augstās enerģijas cenas ietekmēja starptautisko konkurenci atrašanās vietas jomā. Arī priekšlikums par subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenu un jaunais apkures likums tiek uztverts noraidoši. Pilni 83 procenti ekonomistu noraida subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenu, jo tā varētu mazināt uzņēmumu stimulu būt energoefektīvākiem un novest pie pastāvīgas valsts subsīdijas. Jaunais apkures likums tika noraidīts par 60 līdz 32 procentiem. Taču zināms atbalsts ir 2024. gada 1. janvārī plānotajam minimālās algas paaugstinājumam no 12.00 līdz 12.41 eiro stundā. Par to ir 64 procenti aptaujāto, bet pret ir 29 procenti. Kopumā luksoforu valdības ekonomiskajai politikai puslaikā tika piešķirts skolas vērtējums 4,0. Ekonomisti cer uz citu virzienu galvenajās politikas jomās.

Saskaņā ar ziņojumu www.hasepost.de, vairāki ekonomikas profesori ir kritiski novērtējuši luksoforu valdības ekonomisko politiku. Īpaši pretrunīgi ir tādi enerģētikas politikas projekti kā kodolenerģijas pakāpeniska pārtraukšana un subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cenas. Šo lēmumu ietekme var būt tālejoša. Kodolenerģijas pakāpeniska pārtraukšana nozīmē, ka tiek izslēgts klimatam draudzīgs enerģijas avots un augstās enerģijas cenas ietekmē starptautisko atrašanās vietas konkurenci. Tas varētu negatīvi ietekmēt Vācijas rūpniecības konkurētspēju. Subsidētās rūpnieciskās elektroenerģijas cena samazinātu stimulu ražot enerģiju taupošus produktus un, iespējams, novestu pie pastāvīgām valdības subsīdijām. Tas varētu radīt spiedienu uz finanšu sektoru un ietekmēt tirgu. Jaunā apkures likuma noraidīšana liecina, ka plānotie energotaupības un vides piesārņojuma samazināšanas pasākumi nesaņem ekonomistu piekrišanu. Savukārt minimālās algas paaugstināšanai varētu būt pozitīva ietekme uz ienākumu sadali un patēriņu. Kopumā luksoforu valdības ekonomiskās politikas kritiskais novērtējums liecina, ka ir nepieciešama rīcība svarīgās politikas jomās, lai vairotu finanšu ekspertu apmierinātību un uzticību.