ERAB ekonomiskās prognozes: Austrumāzija un Centrālāzija ar lejupejošu tendenci!

ERAB ekonomiskās prognozes: Austrumāzija un Centrālāzija ar lejupejošu tendenci!

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atkal ir samazinājusi savas ekonomiskās prognozes Austrumeiropas un Centrālāzijas reģioniem. Tagad tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsme 2023. gadā būs tikai 3% salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto 3,2% februārī un 3,5% septembrī. Neskatoties uz 2026. gada prognožu pieaugumu līdz 3,4%, kopējā ekonomiskā nenoteiktība joprojām ir augsta ģeopolitiskās spriedzes un tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Šie novērtējumi attiecas uz gandrīz 40 valstīm, sākot no Centrāleiropas līdz Centrālāzijai, piemēram Dienvidtiroles ziņas ziņots.

Galvenā problēma ir vājinātais ārējais pieprasījums no Rietumeiropas. Importa tarifu pieaugums ir atstājis jūtamu ietekmi uz tirdzniecību, izraisot tarifu sloga pieaugumu ERAB valstīm no 1,8% līdz 10,5%. Visvairāk skarta Slovākija, kuras IKP slogs papildu tarifu dēļ ir 0,8%. Ietekmīgi ir arī tarifi automašīnām, kas Slovākijā veido 83% no papildu apjoma, savukārt Ungārijā tas ir 41%.

Ukrainas kara ietekme

Īpaši izmaiņas ietekmējušas Ukrainu, kuras izaugsmes prognozes 2025. gadam ir samazinātas līdz 3,3%. Prognoze 2024. gadam kara dēļ bija jāsamazina no 5,3% uz 2,9%. Konflikta ietekmē pieaugusi arī inflācija, kas martā sasniedza 14,6%. Gaidāms, ka gada pirmajā pusē tas saglabāsies augsts, bet gada beigās samazināsies līdz viencipara skaitlim.

Krievijā 2024. gadam tiek prognozēts IKP pieaugums 4,3% apmērā; iemesls ir arī lieli militārie izdevumi. Tomēr jau tagad ir vērojamas izaugsmes palēnināšanās pazīmes, jo martā inflācija pieauga līdz 10,3%, galvenokārt pārtikas cenu kāpuma dēļ. Pat 2025. un 2026. gadā ERAB sagaida tikai mērenu izaugsmi 1,5% apmērā.

Globālā ekonomiskā ietekme

ERAB Ukrainas kara dēļ jau pazeminājusi izaugsmes prognozi 2022. gadam par 2,5% līdz 1,7%. Šis notikums ir novērtēts kā viens no lielākajiem piedāvājuma satricinājumiem kopš 1970. gadiem. Banka uzsver, ka ir būtiski ietekmētas daudzas ekonomikas, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem. Izejvielu piegāžu samazinājumam no Krievijas un Ukrainas, kas nodrošina ievērojamu daļu no tādiem pasaules tirgiem kā kvieši un kukurūza, ir tālejošas sekas. Ziemeļāfrikā un Libānā daudzas ekonomikas ir ļoti pakļautas globālā kviešu piedāvājuma samazinājumam.

ERAB saskata iespēju dažu mēnešu laikā panākt pamieru, kam sekos rekonstrukcija Ukrainā. Neskatoties uz to, sankcijas pret Krieviju, visticamāk, paliks spēkā, kas Krievijas ekonomiku 2023. gadā var novest pie stagnācijas, jo ERAB prognozēts.