Konfliktu laikmets: Ukrainas kara sekas Eiropai un Vācijai

<span style= color:blue >Konfliktu laikmets</span>: Ukrainas kara sekas Eiropai un Vācijai

Nesenie ģeopolitiskie notikumi ir izraisījuši fundamentālas izmaiņas globālajā kārtībā. Konflikts Ukrainā un iespējamie nākotnes konflikti, piemēram, Taivānas konflikts, norāda uz konfliktu laikmetu. Iepriekš zināmā uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtība ir vēsture, un stabilitāte šķiet trausla. Daudzpolārā pasaules kārtība rada jaunas neskaidrības un ģeoekonomiskas problēmas, kas ietekmē tirdzniecības ceļu, enerģijas avotu un izejvielu drošību.

Saikne starp ārpolitiku, drošību, ārējo tirdzniecību, tirdzniecību un industriālo politiku arvien vairāk tiek uzskatīta par “ģeoekonomiku”. Valstis izmanto ekonomisko politiku stratēģiski un izmanto to kā ieroci. Rietumiem politiski, militāri un ekonomiski draud ietekmes zaudēšana, jo tādas valstis kā Ķīna un Indija veido jaunas alianses. Hiperglobalizācijas laikmets tuvojas beigām, un ekonomikas politizācija un politikas ekonomizācija kļūst arvien izteiktāka.

Vācija un Eiropa saskaras ar izaicinājumu pielāgoties jaunajai ģeoekonomiskajai realitātei. Starptautisko darba dalīšanu, no kuras viņi līdz šim ir guvuši labumu, varētu apdraudēt tirdzniecības un investīciju apstākļu maiņa. Eiropai ir jāstiprina savas aizsardzības un alianses spējas un jāizstrādā visaptveroša ģeoekonomiskā stratēģija, lai izveidotu noturīgus un suverēnus modeļus.

Eiropas politikas pārkārtošana ir būtiska, lai ņemtu vērā jaunos apstākļus. Tie ietver vienprātības principa reformu, iekšējā tirgus stiprināšanu un tirdzniecības politiku, kas vērsta uz drošības un alianses politiku. Eiropai ir jāpiedzīvo kultūras pārmaiņas un nacionālās intereses ir jānoliek malā par labu kopējai, uz nākotni vērstai pieejai. Vērienīga rūpniecības un iepirkuma politika, kā arī stratēģiskas partnerības enerģētikas un izejvielu jomā ir būtiskas, lai risinātu jaunos izaicinājumus un nodrošinātu Eiropas pastāvīgo lomu pasaulē.