Okeānu nākotne: ANO konference Nicā nosaka jaunus standartus!

Okeānu nākotne: ANO konference Nicā nosaka jaunus standartus!

Apvienoto Nāciju Organizācijas Okeānu konference (UNOC) Nicā, Francijā, bija nozīmīgs forums, kurā tika apspriesta okeānu nākotne. Šajā nozīmīgajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 50 valstu vadītāji un delegāti no vairāk nekā 120 valstīm. ANO ģenerālsekretārs António Guterres atklāja konferenci ar steidzamu aicinājumu uzskatīt un aizsargāt jūru kā kopīgu resursu. Viņš asi kritizēja šo vitāli svarīgo ekosistēmu pašreizējo nevērību un aicināja uz visaptverošu rīcību.

Vides ministrs Kārstens Šneiders uzsvēra progresu, ko konference pārstāv jūras aizsardzībā. Vācija noteica vairākas saistības, tostarp turpināt iesāktās programmas, lai atgūtu un iznīcinātu munīcijas atkritumus no Ziemeļu un Baltijas jūras. Tika arī nolemts izveidot Vācijas un Francijas ekspertu grupu, lai turpinātu uzlabot jūras aizsardzību.

Jūras aizsardzības pasākumi

Vācija līdz 2031. gadam plāno investēt aptuveni 100 miljonus eiro sāļu purvu, jūraszāļu pļavu un aļģu mežu saglabāšanā un atjaunošanā. Mērķis ir stiprināt CO2 uzglabāšanas spēju un okeānu noturību. Starptautiskā sabiedrība ir izstrādājusi “Jauku rīcības plānu”, kurā ietvertas valstu brīvprātīgas saistības. Tomēr nebija konkrētu finansiālu saistību nabadzīgākām salu valstīm.

Akūta problēma bija arī dziļjūras ieguve; 37 valstis aicināja piesardzīgi pārtraukt šīs darbības, kam arī Vācija piekrita. Pozitīvā notikumu pavērsienā vairākas lielākās bankas paziņoja, ka vairs nefinansēs dziļūdens ieguves projektus. Dziļjūras ieguve rada risku, jo tā var apdraudēt bioloģisko daudzveidību un izdalīt klimatam kaitīgu CO2.

Izaicinājumi un nākamie soļi

Atklātā jūra klāj 60-70% okeānu, bet starptautiskajos ūdeņos gandrīz nav noteikumu. ANO Tāljūras aizsardzības nolīgumā paredzēts noteikt lielas aizsargājamās teritorijas, taču tas ir jāratificē vismaz 60 valstīs. Konferences sākumā līgumu ratificēja vairāk nekā desmit valstis, un eksperti uzskata, ka nepieciešamais skaits varētu tikt sasniegts līdz 2025. gada septembrim.

Turklāt 95 valstis aicināja ierobežot primārās plastmasas ražošanu, kā arī prasības ziņot par to ražošanu un importu un eksportu. Augustā Ženēvā atkal tiks apspriesta vienošanās pret okeānu piegružošanu. Mērķis ir izveidot starptautisku okeāna izpētes programmu “Misija Neptūns”, kas sagatavos ikgadēju ziņojumu par pasaules okeānu stāvokli.

Vides aizstāvji pauda bažas un norādīja, ka konferences panākumi galu galā jāmēra pēc pieņemto pasākumu īstenošanas valsts politikā. Nākamā ANO okeāna konference jau ir plānota 2028. gadā, lai turpinātu dialogu un progresu okeānu aizsardzības jomā.

Kopumā ANO okeāna konference Nicā parāda, ka pastāv globāla griba pēc pārmaiņām, taču ir vajadzīgi turpmāki centieni un ilgtermiņa apņemšanās, lai aizsargātu un saglabātu okeānus.

Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet informāciju par standarts un DW.