Putina ekspropriācijas: ekonomiskā elite baidās no zaudējuma!

Putina ekspropriācijas: ekonomiskā elite baidās no zaudējuma!

Kremlis satraucošā tendencē pastiprina Rietumu un pašmāju uzņēmumu atsavināšanu Krievijā. Šie pasākumi ir pastiprinājušies, īpaši kopš Ukrainas kara sākuma, lai piepildītu kara lādi. Kopš 2022. gada arestēto aktīvu kopējā vērtība ir pieaugusi līdz šokējošiem 3,9 triljoniem rubļu. Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā konfiscēto aktīvu vērtība ir trīskāršojusies, izceļot šīs attīstības satraucošās dimensijas. Ietekmēto uzņēmumu vidū ir tādi prominenti nosaukumi kā Dānijas alus darīšanas uzņēmums Carlsberg un Francijas pārtikas gigants Danone. Tomēr ne tikai Rietumu uzņēmumi ir šo pasākumu mērķis; Aizvien biežāk tiek atsavināti arī Krievijas uzņēmumi, piemēram, 2024. gada februārī nacionalizētais automašīnu tirdzniecības uzņēmums Rolf.

Šīs atsavināšanas bieži notiek, aizbildinoties ar korupciju, privatizācijas problēmām vai vispārēju ekstrēmismu. Piemēram, pret kalnrūpniecības uzņēmumu Yuzhuralzoloto tika uzsākta konfiskācijas procedūra. Izpilddirektors Konstantīns Strukovs saskaras ar apsūdzībām, ieņemot valsts amatus. Pēc ekonomista Andreja Jakovļeva domām, atsavināšana varētu radīt milzīgu risku ekonomiskajai stabilitātei - viņš lēš, ka "vismaz puse no visiem reģionālajiem uzņēmējiem varētu saskarties ar atsavināšanu".

Ekonomiskā ietekme

Pieaugošās atsavināšanas mērķis ir palīdzēt valdībai radīt jaunus ienākumu avotus. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu valsts budžetā jau ieplūduši 132 miljardi rubļu. Taču, lai gan šie pasākumi īstermiņā varētu stiprināt valsts finanses, eksperti brīdina, ka tie būtiski vājina privātā sektora noturību. Pastāv bažas, ka šie notikumi var radīt ilgtermiņa kaitējumu visai Krievijas ekonomikai.

ES ziņojums arī liecina, ka Krievijas ekonomika ir sliktākā stāvoklī, nekā valdība attēlo. Kamēr valdība sagaida ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā, ekonomikas analītiķi prognozē tikai 1,5% pieaugumu. Uzņēmumu priekšnieki ar lobiju grupas starpniecību jau ir izstrādājuši likumprojektus, lai aizsargātu īpašnieku tiesības un novērstu juridisko nenoteiktību šajā kritiskajā posmā.

Uz šiem notikumiem reaģēja arī prezidents Vladimirs Putins, noraidot bažas par nacionalizāciju 2025. gada jūnijā un aizstāvot vienu no nesenajām ekspropriācijām. Kremļa stratēģiju, kas koncentrējas uz ārvalstu pilsoņiem piederošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas atbalsta Ukrainu, eksperti uzskata par riskantu, īpaši ņemot vērā sarautās saites ar Rietumu partneriem un daudzu uzņēmumu bēgšanu no Krievijas tirgus.

Noslēgumā jāsaka, ka šo atsavināšanu īstenošana liecina par satraucošu attīstību Krievijas ekonomikas sektorā. Ietekme varētu būt tālejoša, radot mainīgu ekonomisko vidi, kurā gan ārvalstu investori, gan vietējie uzņēmēji baidās par savu iztiku. Kamēr Kremlis koncentrējas uz agresīvu stratēģiju, potenciālais ilgtermiņa kaitējums jau ir jūtams.