Bundesbank aicina veikt radikālas pārmaiņas: Merz zem spiediena!

Bundesbank aicina veikt radikālas pārmaiņas: Merz zem spiediena!

2025. gada 12. maijā Bundesbank prezidents Joahims Nāgels izteica skaidras prasības kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadītajai federālajai valdībai par nepieciešamo ekonomikas politikas pārkārtošanu. Nāgels savā paziņojumā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi pārvarēt šķēršļus, kas kavē ekonomisko izaugsmi Vācijā.

Īpaši svarīgi ir pasākumi infrastruktūras uzlabošanai, darbaspēka paplašināšanai, digitalizācijai un sabiedrisko pakalpojumu paātrināšanai. Turklāt Nāgels aicināja samazināt birokrātiju un stiprināt valsts aizsardzības spējas. Šajā kontekstā viņš atzinīgi novērtēja speciāla fonda veidošanu 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūras paplašināšanai, par ko 2025.gada 4.martā lēma Savienība un SPD, veicot koalīcijas izpēti.

Sīkāka informācija par īpašo fondu

Īpašo fondu paredzēts izveidot desmit gadu laikā, valstīm un pašvaldībām atvēlot 100 miljardus eiro. Viņi arī saņem paplašinātas iespējas pašiem izņemt aizdevumus. Attiecībā uz aizsardzības izdevumiem tiek meklēts izņēmums, kas ļautu tēriņus virs viena procenta no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbrīvot no pamatlikuma parāda limitiem.

Taču lēmums reformēt parāda limitu atliek diskusiju par civilo un militāro izdevumu finansēšanu. Nagels uzsvēra šo pasākumu izņēmuma raksturu un brīdināja, ka papildu parāds ir jāuztver kā unikāla iespēja. Federālā kontrole gan kritizēja nepietiekamo federālo izdevumu pretfinansējumu un norādīja uz federālās valdības lielo neto aizņēmumu, kas 2024. gadā pārsniedza Federālās Konstitucionālās tiesas prasības.

Fiskālā atbildība un parāda attiecība

Vācijai šobrīd parāda attiecība ir 63,6% no IKP, bet valsts budžeta deficīts eirozonā ir 3,6%. ES fiskālie noteikumi paredz, ka dalībvalstīm ir jāsamazina parāds, izmantojot četru gadu parāda samazināšanas plānus. Jo īpaši valstīm, kuru parāds ir no 60% līdz 90% no IKP, tas katru gadu jāsamazina par 0,5 procentu punktiem.

Nāgels skaidri norādīja, ka ne visas problēmas var atrisināt ar papildu tēriņiem, un aicināja pēc korekcijas perioda samazināt parāda attiecību. Tajā pašā laikā pienākums ievērot Eiropas fiskālos noteikumus paliek nemainīgs. Diskusija par finansējumu no nodokļiem un ar to saistīto finansiālo slogu iedzīvotājiem liecina, ka vienošanās par koalīcijas izpēti neatrisina visas valsts pamatproblēmas.

Vācijā ir arī otrie augstākie uzņēmumu nodokļi ES, kas vēl vairāk sarežģī ekonomisko situāciju. 100 miljardu eiro piešķiršana valstīm un pašvaldībām rada papildu jautājumus par kompetenču sadalījumu un iezīmē izaicinājumus, ar kuriem saskaras valdība.

Ņemot vērā Eiropas iniciatīvas aizsardzības iepirkumu koordinēšanā un ar to saistītās reformas, ir skaidrs, ka Vācijas ekonomikas un aizsardzības politikas nākotnes kurss šobrīd tiek noteikts izšķiroši.

Lai iegūtu plašāku informāciju, sekojiet līdzi ziņojumiem Tirdzniecības skats un Ekonomiskais pakalpojums norādīts.