Galvenais ekonomists brīdina par stagnāciju: sadales cīņas ekonomikā
Ulrihs Katers, DekaBank galvenais ekonomists, brīdina par sadales cīņām stagnējošās ekonomikas dēļ un liek saprast, ka sadalīt var tikai radīto bagātību. Šis apstāklis var izraisīt konfliktus iedzīvotāju vidū, jo stagnējošā ekonomikā tikai ar bagātības pārdali viens indivīds var saņemt vairāk, bet otrs mazāk. Vācijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 0,3 procentiem, un šī gada izredzes joprojām ir neskaidras, jo nav skaidrs, no kurienes nāks impulss augšupejai. Pasaules ekonomika atkal uzņems ātrumu, kas ir īslaicīga parādība. Tomēr...

Galvenais ekonomists brīdina par stagnāciju: sadales cīņas ekonomikā
Ulrihs Katers, DekaBank galvenais ekonomists, brīdina par sadales cīņām stagnējošās ekonomikas dēļ un liek saprast, ka sadalīt var tikai radīto bagātību. Šis apstāklis var izraisīt konfliktus iedzīvotāju vidū, jo stagnējošā ekonomikā tikai ar bagātības pārdali viens indivīds var saņemt vairāk, bet otrs mazāk. Vācijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 0,3 procentiem, un šī gada izredzes joprojām ir neskaidras, jo nav skaidrs, no kurienes nāks impulss augšupejai. Pasaules ekonomika atkal uzņems ātrumu, kas ir īslaicīga parādība. Tomēr tādas ilgtermiņa problēmas kā demogrāfiskā lejupslīde un pieaugošā skepse pret tirgus ekonomiku ir arī galvenie ekonomikas stagnācijas cēloņi.
Situācija Vācijas ekonomikā norāda uz vienu no ilgākajiem vājuma periodiem ārpus krīzes. Izaugsme ne tikai šobrīd ir zema, bet arī nākotnē pieaugs ļoti lēni. Problēmas ir ne tikai acīmredzamas valsts mērogā, bet arī visā pasaulē, ietekmējot eksporta nozari un būvniecības nozari. Turpmākas investīcijas varētu palīdzēt Vācijas ekonomikai nostāties uz kājām, lai gan finansējums retāk ir šķērslis infrastruktūras veidošanai nekā pārmērīgs regulējums vai administratīvā neefektivitāte.
Pēc Ulriha Keira domām, investīcijas klimatam draudzīgā ekonomikā varētu tikt finansētas no parāda, taču parāda bremzei vajadzētu palikt spēkā esošā budžeta ietvaros. Pēc Katera domām, luksoforu valdība varētu vairāk paļauties uz tirgus ekonomikas mehānismiem un darbības principiem, nevis subsīdijām un sadali. Dažus cerīgus signālus Vācijas ekonomikai sniedz lēnais globālās ekonomikas pieaugums, kas izraisa pastāvīgi augstākas procentu likmes un līdz ar to arī vairāk investīciju visā pasaulē.
Ziņojums no www.focus.de.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.focus.de