Karlsrūe: 2025. gada rudenī ekonomika turpinās kristies!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Karlsrūe, 2025. gada 22. oktobris: IHK apsekojums liecina par ekonomisko spiedienu, samazinot pasūtījumus un palielinot izmaksas. Korporatīvais optimisms joprojām ir kluss.

Karlsruhe, 22.10.2025: IHK-Umfrage zeigt wirtschaftlichen Druck mit sinkenden Aufträgen und gestiegenen Kosten. Unternehmensoptimismus bleibt gedämpft.
Karlsrūe, 2025. gada 22. oktobris: IHK apsekojums liecina par ekonomisko spiedienu, samazinot pasūtījumus un palielinot izmaksas. Korporatīvais optimisms joprojām ir kluss.

Karlsrūe: 2025. gada rudenī ekonomika turpinās kristies!

Reģionālo uzņēmumu ekonomiskā situācija Karlsrūē saglabāsies saspringta 2025. gada rudenī. Saskaņā ar IHK Karlsrūes datiem pašreizējā ekonomikas apsekojuma rezultāti ir pretrunīgi, un cerētais noskaņojuma pieaugums nenotiek. IHK prezidents Volkers Hasbargens stāsta, ka, lai arī biznesa situācija tiek vērtēta pozitīvi, tas ir sliktākais vērtējums pēdējo piecu gadu laikā. Valdošā ekonomiskā nenoteiktība, muitas konflikti un pieaugošās izmaksas rada ievērojamu slogu uzņēmumiem.

Skaitļos IHK ekonomiskā klimata indekss uzrāda kritumu no 106 līdz 102 punktiem. Uzņēmumu ilgtermiņa investīciju un nodarbinātības plāni joprojām ir saspringti. Kamēr 52% uzņēmumu savu kopējo situāciju vērtē kā apmierinošu, to uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir slikta situācija, pieaug par 2 procentpunktiem līdz 21%. Hasbargens aicina federālo valdību būt izlēmīgākai ekonomikas politikā, lai palīdzētu uzņēmumiem.

Pašreizējie izaicinājumi

Izaicinājumi, ar kuriem saskaras uzņēmumi, ir dažādi. 66% uzņēmumu kā lielāko izaicinājumu vērtē vājo iekšzemes pieprasījumu, kam seko darbaspēka izmaksu kāpums (55%) un kvalificētu darbinieku trūkums (51%). Turklāt 39% uzņēmumu augstas enerģijas cenas saskata kā risku, savukārt ģeopolitiskā spriedze satrauc 35%, bet ekonomiskās politikas apstākļi attiecas uz 34% aptaujāto. Tas atspoguļojas arī personāla plānošanā: tikai 10% uzņēmumu plāno izveidot jaunas amata vietas, savukārt 26% baidās, ka nespēs noturēt savu darbaspēku.

Pārdošanas attīstība joprojām samazinās, un pasūtījumu pieņemšanas bilance ir samazinājusies no mīnus 7 līdz mīnus 10 punktiem. Uzņēmējdarbības bilance ir pozitīva, īpaši pakalpojumu sektorā un būvniecībā, taču tā ir zemākā līmenī. Arī mazumtirdzniecība samazinās, savukārt vairumtirdzniecība tiek pakļauta pieaugošam spiedienam. Uzņēmumi kļūst arvien pesimistiskāki savās biznesa gaidās; bilance nokrīt no plus 1 uz mīnus 2 punktiem.

Skatoties nākotnē

Uzņēmumi uz nākamajiem divpadsmit mēnešiem raugās piesardzīgi, pat ja prognozes ir optimistiskākas nekā pērn. Tikai 18% uzņēmumu ir optimistiski par nākotni, kas ir samazinājums par 3 procentpunktiem. Investīciju bilance uzlabojas tikai nedaudz, kas uzsver pastāvošo nenoteiktību. Galvenie investīciju motīvi ir esošo sistēmu nomaiņa (65%), digitalizācija (49%) un racionalizācijas pasākumi (35%).

Plašākā kontekstā citas aptaujas, piemēram, DIHK zibensaptauja par transatlantiskajām tirdzniecības attiecībām, liecina, ka Vācijas uzņēmumiem jārēķinās ar turpmākiem tirdzniecības traucējumiem, neskatoties uz vienošanos muitas strīdā starp ES un ASV. Pētījuma situācija liecina par nemainīgi pesimistisku tendenci Vācijas uzņēmumu vidū, kas norāda arī uz pastāvošajiem izaicinājumiem apmācību jomā un kvalificētu darbinieku trūkumu. IHK uzsver politiķu rīcības steidzamību, lai uzlabotu ekonomiskos apstākļus un stiprinātu reģionālo uzņēmumu konkurētspēju.

Pašreizējās iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes paredz 0,0% pieaugumu 2025. gadam, bet prognozes 2026. gadam svārstās no +1,0% līdz +1,7%. Svārstīgās prognozes izceļ neskaidrības, kas ietekmē valdības plānošanu, īpaši attiecībā uz budžetu.