Metāla un elektrotehnikas rūpniecība: krīze maksā vairāk nekā 100 000 darbavietu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Metāla un elektrotehnikas rūpniecība turpina zaudēt darbu. Federālā valdība reaģē ar pasākumiem, lai nodrošinātu darbavietas.

Metāla un elektrotehnikas rūpniecība: krīze maksā vairāk nekā 100 000 darbavietu!

Metāla un elektrotehnikas rūpniecība Vācijā turpina cīnīties ar dramatisku darba vietu skaita samazināšanos. 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos nozare zaudēja vairāk nekā 100 000 darbavietu, un kopš 2023. gada septembra ir zaudētas vairāk nekā 100 000 darbavietu. To izdarīja Kopējais metāls paziņoja, situāciju raksturojot kā satraucošu.

Pašreizējais metāla un elektrotehnikas nozarē strādājošo skaits 2025. gada janvārī ir aptuveni 3,87 miljoni, kas ir būtisks samazinājums par 2,5 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir 12. mēnesis pēc kārtas, kad nozarē reģistrēts nodarbinātības samazinājums. Bankrotu skaits šajā nozarē 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 31 procentu.

Politiskie pasākumi un to ietekme

Jaunā federālā valdība ir veikusi pasākumus, lai mazinātu spiedienu un veicinātu konkurences apstākļus metāla un elektriskās rūpniecības nozarē. Tie cita starpā ietver elektroenerģijas nodokļa samazināšanu un tūlītēju investīciju programmu. Neskatoties uz šiem pasākumiem, situācija joprojām ir saspringta. Total metal rīkotājdirektors Olivers Zanders uzsver nepieciešamību veikt turpmākus soļus, lai apturētu nodarbinātības samazināšanos. Savā paziņojumā Zanders arī pauda bažas par iespējamo deindustrializāciju.

Dati liecina par pieaugošu skepsi starp uzņēmumiem. 48 procenti ziņo par pasūtījumu trūkumu, kas liecina par grūtībām tirgū. Turklāt 31 procents uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu, kas situāciju var vēl vairāk pasliktināt. Ikmēneša darbavietu zudums rūpniecībā pašlaik ir no 7000 līdz 10 000.

Ekonomiskie pamatnosacījumi

Ražošanas apjomi metāla un elektrotehnikas nozarē 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 6,5 procentiem. Atšķirība līdz pirmskrīzes līmenim 2018. gadā ir ievērojami 17 procenti. Zanders aicina būt skaidrībā par nepieciešamajām politikas maiņām ekonomiskajā un sociālajā politikā, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā. Tas ietver darbaspēka izmaksu, nodokļu un enerģijas cenu samazināšanu, kā arī reformas un noteikti nepieciešamos taupības pasākumus.

Rezumējot, metālu un elektrotehnikas nozare ir nonākusi kritiskā punktā. Darba devējiem un arodbiedrībām tagad ir jāsadarbojas, lai rastu risinājumus, kas nodrošinātu šīs svarīgās nozares attīstību nākotnē. Pieaug spiediens uz politiskajiem līderiem nākt klajā ar efektīviem risinājumiem, uzņēmumiem cenšoties orientēties arvien sarežģītākā ekonomiskajā vidē.

Pastāvīgie izaicinājumi nozarē skaidri parāda, ka ir nepieciešama ilgtspējīga kursa maiņa. Kā Dienvidvācieši ziņo, ka līdz 2024. gada beigām darba vietu skaits nozarē varētu samazināties līdz prognozētajiem 3,9 miljoniem, kas būtiski palielinās spiedienu uz politiķiem un nozares lēmumiem.