Ekonomists Südekums labklājības radīšanas samitā iestājas par agresīvu investīciju politiku

Ekonomists Südekums labklājības radīšanas samitā iestājas par agresīvu investīciju politiku

Saskaņā ar www.capital.de ziņojumu ekonomists Jens Südekums atbalsta agresīvu investīciju politiku Vācijā Capital bagātības radīšanas samitā. Viņš uzskata, ka Vāciju joprojām var glābt kā industriālu vietu un, lai radītu labākus starptautiskās konkurences apstākļus, ir nepieciešama agresīva ekonomiskā politika. Tas ietver arī elektroenerģijas cenu subsidēšanu un investīcijas nākotnes tehnoloģijās, kā arī stratēģisko autonomiju no Ķīnas. Südekum lēš, ka līdz 2030. gadam publiskajam sektoram ik gadu būs jāveic papildu investīcijas 100 miljardu eiro apmērā. Viņš uzsver, ka Vācija ir ļoti atkarīga no Ķīnas un, lai aizsargātos pret ģeoekonomiskajiem riskiem, nepieciešama piegādes un pārdošanas tirgu dažādošana, kā arī lielāka vietējā līmeņa stratēģisko produktu ražošana. Neskatoties uz grūtībām, ar kurām saskaras Vācija un Eiropa, ASV jau ir uz pareizā ceļa un ir ieviesusi finansēšanas programmas 1,4 triljonu dolāru vērtībā vietējai rūpniecībai. Tomēr ekonomists brīdina, ka atgriešanās pie valdības Donalda Trampa vadībā varētu mainīt šo investīciju politiku.

Vēl viens Vācijas izaicinājums ir globālās ekonomikas paralīze. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) domām, Vācijai nav labas izredzes. SVF atkal ir samazinājis Vācijas izaugsmes prognozes 2023. gadam. Tomēr Südekum uzskata, ka Vācija vēl nav deindustrializācijas fāzē un ka šos skaitļus nevar interpretēt kā ilgtermiņa lejupslīdes priekšvēstnesi. Nozare var saražot mazāk vienību, bet ar kvalitatīvākiem procesiem tiek nopelnīts vairāk naudas.

Viens no lielākajiem Vācijas izaicinājumiem ir kvalificētu darbinieku trūkums. Südekums ir nobažījies par pašreizējo noskaņojumu imigrācijas virzienā un uzsver, ka Vācijai neizdosies izvairīties no imigrācijas. Papildus sieviešu nodarbinātības veicināšanai, tālākizglītībai un automatizācijas palielināšanai Vācijai ir nepieciešami 1,5 miljoni bruto imigrantu gadā, lai tās neto darbaspēks būtu 400 000.

Rezumējot, var teikt, ka Vāciju joprojām var glābt kā industriālu vietu, taču, lai pārvarētu pašreizējās problēmas un nodrošinātu izaugsmi un labklājību ilgtermiņā, ir nepieciešama agresīva investīciju politika un lielāka piegādes un pārdošanas tirgu diversifikācija.

Avots: saskaņā ar www.capital.de ziņojumu