Valdība pārkāpj vēlēšanu solījumus: elektrības nodoklis joprojām ir augsts!

Valdība pārkāpj vēlēšanu solījumus: elektrības nodoklis joprojām ir augsts!

Federālā valdība ir pakļauta ievērojamam spiedienam pēc tam, kad tā nav izpildījusi galveno vēlēšanu solījumu par elektroenerģijas nodokļiem. Koalīcijas līgumā solītā visaptverošā elektroenerģijas nodokļa samazinājuma vietā valdība no 2026. gada 1. janvāra plāno tikai mērķdotācijas atsevišķām nozarēm, īpaši rūpniecībai, kā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tas rada milzīgu kritiku, tostarp no mūsu pašu rindām. Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Hendriks Vists (CDU) pauž bažas, ka tas būtu koalīcijas līguma pārkāpums. Šāds solījums bija CDU un CSU galvenais ekonomikas politikas mērķis.

Sākotnēji tika solīts pastāvīgs atvieglojums piecu centu apmērā par kilovatstundu. Šis lēmums smagi skar uzņēmumus, kas cieš no milzīga spiediena atrašanās vietas trūkuma dēļ. Pēc Tirdzniecības un rūpniecības kameras (IHK) prezidenta Reinholda Brauna domām, plānošanas drošība ir būtiska energoietilpīgām nozarēm. Bez manāma atvieglojuma pastāv neizdevīgu konkurences apstākļu, ražošanas pārvietošanas un kvalificētu darba vietu zaudēšanas risks.

Kritika un prasības no biznesa puses

Īpaši tiek ietekmēti vidējie uzņēmumi ceļojumu un viesmīlības nozarēs, kā arī profesionāļi. Šīs nozares jau cīnās ar Koronas un inflācijas sekām. Ekonomikas ministre Ketrīna Reiše (CDU) un kanclera Frīdriha Merca (CDU) pārstāvis norāda uz budžeta ierobežojumiem. Valdība argumentē, ka patērētāji varētu tikt atviegloti citur, piemēram, atceļot gāzes uzglabāšanas nodevu un samazinot tīkla maksas. Taču nevar izslēgt arī vēlāku elektroenerģijas nodokļa samazinājumu patērētājiem.

Ekonomikā ir liela vilšanās. Nozares asociācijas prezidents Aleksandrs fon Prēns brīdina par uzticības zaudēšanu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus. Arī Vācijas amatniecības centrālā asociācija un Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera pauž neapmierinātību ar plānotajiem pasākumiem, kas varētu palielināt ne tikai komerciālo, bet arī privāto mājsaimniecību slogu. Patērētāju konsultāciju centri brīdina, ka Vācijas mājsaimniecības jau tagad maksā augstākās elektroenerģijas cenas Eiropā.

Perspektīva un turpmākie testi

Arodbiedrības politiķi aicina ieviest visaptverošus atvieglojumus un vēlas parlamenta procesā atkārtoti izskatīt elektroenerģijas nodokļa samazinājumu ikvienam. SPD ekonomikas eksperts Sebastjans Rolofs noraida pārmetumus, ka finanšu ministrs būtu lauzis doto vārdu, taču iestājas par plānu pārskatīšanu. ES ziņojumā arī ieteikti iespējamie ietaupījumi līdz 300 miljoniem eiro gadā, ja vienoto vairumtirdzniecības cenu aizstātu ar elektroenerģijas cenu zonām.

Šīs norises arvien vairāk liek apšaubīt federālās valdības uzticamību ekonomikas politikā. Investīcijām labvēlīgi nosacījumi, šķiet, šobrīd nav prioritāte, savukārt priekšroka tiek dota patērējošām programmām, kas nodrošina īstermiņa balsis. Uzņēmēju kritika liecina, ka mērķtiecīgu ekonomikas pavērsienu diez vai var panākt bez zemām enerģijas izmaksām, nodokļu atvieglojumiem un investīciju drošības. Vācijas rūpniecības nākotne tagad arvien vairāk ir atkarīga no valdības reakcijas uz šīm pamatotajām bažām.