Trampa tarifu stratēģija: vairāk ieņēmumu, bet mazāka izaugsme ASV!

Trampa tarifu stratēģija: vairāk ieņēmumu, bet mazāka izaugsme ASV!

ASV ekonomika ir pakļauta spiedienam, un prezidenta Donalda Trampa politikai ir liela nozīme. Tā tarifu politika rada papildu ieņēmumus īstermiņā, bet tai ir negatīva ilgtermiņa ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Importa tarifu paaugstināšana rada ne tikai lielāku valsts budžeta deficītu, bet arī patēriņa cenu pieaugumu, kas satrauc daudzus ekonomistus. Saskaņā ar Ifo institūta analīzi budžeta līdzsvarošanas stratēģija, izmantojot tarifus, nav ilgtspējīga. Ifo prezidents Klemenss Fuests uzsver, ka negatīvā ietekme uz izaugsmi un cenu kāpumu pārsniegs cerētos nodokļu ieņēmumus, kas liek apšaubīt fiskālos panākumus.

Pētersona Starptautiskās ekonomikas institūts nesenā pētījumā uzsver šīs bažas. Tas liecina, ka importa tarifs 10 procentu apmērā rada lielākus muitas ieņēmumus, bet samazina arī ieņēmumus no citiem nodokļu avotiem, īpaši ienākuma nodokļa. Gaidāmi tīrie papildu ieņēmumi aptuveni USD 160 miljardu apmērā gadā. Tomēr iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 0,46 USD par katru papildu nodokļu ieņēmumu dolāru. Ja tarifi būtu 20 procenti, kritums būtu pat 1,80 USD par dolāru. Šo dinamiku vēl vairāk pastiprina ASV valdības obligāciju procentu likmju kāpums, kas vēl vairāk rada spiedienu uz budžeta situāciju.

Procentu likmju kāpums un valsts parāds

Piemēram, procentu likmju palielināšana par 0,5 procentpunktiem valsts budžetam varētu nozīmēt papildu procentu slogu aptuveni 150 miljardu dolāru apmērā gadā. Šajā kontekstā ļoti svarīgs jautājums ir arī ASV valsts parāds gandrīz 37 triljonu dolāru apmērā, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem parāda attiecība līdz 2025. gada beigām varētu pieaugt pat līdz 124,1 procentam. Salīdzinājumam, Vācija ir 62,1 procenta līmenī. ASV paļaušanās uz zemām procentu likmēm, lai finansētu šo parādu, ir pastāvīgs izaicinājums.

Pašreizējās situācijas fons ir vēsturiski satricinājumi ASV valdības obligācijās un krītošie akciju tirgi, kas radīja nepieciešamību mainīt Trampa tirdzniecības politiku. Iespējamie šo izmaiņu iemesli ir tādu uzņēmumu vadītāju kā Elona Maska spiediens un viņa iepriekšējās muitas politikas risku atzīšana. Pēdējo nedēļu laikā 10 gadu ASV Valsts kases ienesīgums pieauga līdz 4,5 procentiem, bet 30 gadu obligācijas pieauga no 4,3 līdz 5,0 procentiem. Šīs augstākās obligāciju peļņas likmes ne tikai sadārdzina ASV valdībai aizņemšanos, bet arī var kaitēt ilgtermiņa investoru un kreditoru uzticībai ASV ekonomikai.

Neskaidrība investoru vidū

Neskaidra tirdzniecības politika varētu likt uzņēmumiem bremzēt investīcijas, kas palielinātu ekonomikas pretvējš. Ķīnai kā ASV otrajai lielākajai kreditorei ar valdības obligācijām 760,8 miljardu dolāru apmērā arī varētu būt izšķiroša loma. Ķīnas vai riska ieguldījumu fondu valdības obligāciju pārdošana varētu vēl vairāk destabilizēt tirgus situāciju. Uz spēles ir likta pārliecība par ASV ekonomiku, valdībai cenšoties noteikt stabilu kursu.

Kopumā tas liecina, ka Trampa tarifu politika var radīt īstermiņa ieņēmumus, taču nevar ignorēt ilgtermiņa negatīvās sekas ekonomikai. Problēmas, jo īpaši saistībā ar valsts parādu un procentu likmēm, prasa krasu pašreizējās politikas pārvērtēšanu. Visa ekonomiskā sistēma var tikt vēl vairāk vājināta, ja pēc iespējas ātrāk netiks atrasti efektīvi risinājumi.

Plašāku informāciju par Trampa tirdzniecības politikas ietekmi uz ASV ekonomiku lasiet Preses relīze un ikdienas ziņas.