Bavārijas pašvaldības uz finanšu bezdibena robežas: draud miljardu dolāru deficīts!

Bavārijas pašvaldības uz finanšu bezdibena robežas: draud miljardu dolāru deficīts!

Bavārijas pilsētu un pašvaldību finansiālais stāvoklis pēdējos gados ir būtiski pasliktinājies. Pašreizējie ziņojumi liecina, ka pašvaldību budžetos 2023. gadā bijis 2,3 miljardu eiro deficīts, kas 2024. gadā pieaugs līdz 5,3 miljardiem eiro. Īpaši satraucošs ir deficīts 2025. gada pirmajā pusē, kas jau ir 4,6 miljardi eiro. Bavārijas Pilsētu asociācijas (CSU) priekšsēdētājs Markuss Pannermairs skaidri norāda, ka situācija kļūst arvien dramatiskāka, un brīdina par nepārtrauktu lejupslīdes tendenci. Lielie izdevumi personālam un sociālajiem pakalpojumiem veicina strukturālo nelīdzsvarotību pašvaldībās, kas atkārtojas ziņojumos n-tv ir izcelts.

Bertelsmana fonda “Pašvaldību finanšu pārskatā” kā galvenais deficīta cēlonis minēts vājās ekonomikas dēļ sarukušie nodokļu ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir gandrīz dubultojies. No 2011. līdz 2022. gadam pašvaldības spējušas sasniegt lielus pārpalikumus, lai gan no 2020. gada to pamatā bija specefekti. Personāla izdevumi pēdējā desmitgadē ir palielinājušies par 80%, ko veicinājis darba vietu pieaugums un augsti koplīgumi. 2024. gadā gaidāms deficīts vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā, kas ir lielākais Bavārijas pašvaldību vēsturē, ziņo Bavārijas valsts laikraksts.

Pašvaldību prasības

Ņemot vērā šo kritisko finansiālo situāciju, pašvaldības pieprasa stingru pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2026. gadam. Pannermayr aicina atvieglot rajonus un ievērojami palielināt galvenos piešķīrumus. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, pastāv bažas par ārkārtas budžeta palielināšanu pilsētās. Tāpat tiek norādīts uz sarunām ar štata valdību, kuras plānots veikt oktobra pēdējā nedēļā.

Finanšu ministrs Alberts Fīrakers uzsver sociālo izdevumu slogu, īpaši migrācijas jomā. Viņa prasība federālajai valdībai vairāk dalīt izmaksas ir skaidra: brīvvalsts pēdējos gados pašvaldībām ir izmaksājusi vairāk nekā 22 miljardus eiro, kas veido 30% no valsts budžeta. Tāpēc atbilstošs federālais atbalsts ir būtisks, lai mazinātu finansiālo spiedienu uz pašvaldībām.

Pašvaldību finansiālā nākotne

Ņemot vērā pieaugošos izdevumus un ienākumu samazināšanos, Bavārijas pašvaldību finansiālās spējas rīkoties ir ļoti apdraudētas. Pilsētu, rajonu un novadu izdevumi pieauga par 9,2 procentiem, savukārt ienākumi pieauga tikai par 5 procentiem. Tas rada deficītu uz vienu iedzīvotāju 396 eiro apmērā, kas ir virs vidējā rādītāja valstī 321 eiro.

Investīcijas pašvaldību infrastruktūrā joprojām ir lielas, neskatoties uz finansiālajām problēmām. 2024. gadā ir gaidāmas rekordlielas investīcijas vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā, investīciju likmei sasniedzot 23,1 procentu. Ja Bavārijā rietumu štatu vidējais investīciju līmenis būtu 15,5 procenti, deficīts būtu ap 100 eiro uz vienu iedzīvotāju. Arī Bertelsmaņa fonds uzsver valsts reformas nepieciešamību, lai nodrošinātu pašvaldību finansiālās rīcībspējas.