Ekonomikas eksperti ziņo par satraucošu stagnāciju: Vācijas nākotne ir apdraudēta!

Ekonomikas eksperti ziņo par satraucošu stagnāciju: Vācijas nākotne ir apdraudēta!

Vācijas ekonomika saskaras ar nopietnu izaicinājumu. “Ekonomikas gudrinieki” savu ekonomikas prognozi 2025. gadam pazeminājuši līdz iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnācijai. 2024. gada rudenī joprojām tika gaidīts 0,4 procentu pieaugums, taču šobrīd tiek konstatēts būtisks trūkums. Pašreizējā ekonomikas stagnācija rada papildu nenoteiktību, īpaši attiecībā uz ekonomikas atveseļošanos ilgtermiņā. Saskaņā ar prognozēm, izaugsme 2026. gadā sagaidāma tikai 1 procenta apmērā.

Pašreizējā vājuma cēloņi ir dažādi. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir birokrātija, kurai raksturīgas ilgas apstiprināšanas procedūras un kas daudziem uzņēmumiem apgrūtina izaugsmi. Šo problēmu vēl vairāk saasina ASV muitas politika prezidenta Donalda Trampa laikā, kas īpaši apgrūtina uz eksportu orientēto Vācijas ekonomiku. Ietekme ir jūtama arī darba tirgū. Bezdarba līmenis 2025. gadā varētu pieaugt līdz 6,2 procentiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2,3 miljoniem bezdarbnieku 2019. gadā.

Nepieciešami svarīgi ieguldījumi

Arī inflācijas prognozes liecina par drūmām perspektīvām. Paredzams, ka 2025. gadā samazināsies līdz 2,1 procentiem un 2026. gadā līdz 2,0 procentiem. Tomēr joprojām nav skaidrības par cenu attīstību, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus un valdības izdevumu programmas, kas var būt ļoti atšķirīgas. Neskatoties uz esošās situācijas kritiku, jaunā federālā valdība plāno investēt 500 miljardus eiro infrastruktūrā un klimata aizsardzībā. “Ekonomikas gudrinieki” uzsver šo līdzekļu konkrēta izlietojuma nozīmi ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei.

Lai stiprinātu ekonomisko pamatu, eksperti pieprasa, lai investīcijās ieplūstu vismaz 10 procenti no pamatbudžeta. Taču tas ir pretrunā ar ES parāda prasībām, kas rada papildu nenoteiktību. Birokrātijas samazināšana tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai atvieglotu uzņēmumu slogu. Ierosinājumi ietver informācijas prasību samazināšanu un apstiprināšanas procedūru paātrināšanu. Šiem pasākumiem būtu jādod iespēja aktīvi veidot strukturālas pārmaiņas.

Izmaiņas Vācijas ekonomikas modelī

Agrāk Vācija ir guvusi labumu no spēcīgas rūpnieciskās bāzes, plaukstošās ārējās tirdzniecības un inovatīviem pakalpojumiem. 2010. gadu panākumi izraisīja bezdarba samazināšanos un sabalansētu valsts budžetu. Taču ekonomiskie panākumi ir apdraudēti. Rūpnieciskās ražošanas kritums kopš 2018. gada liecina, ka ekonomiskie apstākļi ir mainījušies. Prognozes liecina, ka 2025. gadā bezdarbs varētu pieaugt līdz vairāk nekā 6 procentiem, savukārt tiek prognozēts, ka gandrīz trīs miljoni cilvēku būs bez darba.

Izaicinājumus saasināja ģeopolitiskā nenoteiktība un augstās izmaksas Vācijā. Nākamo desmit gadu laikā modernizācijai un pārejai uz klimata neitralitāti būs nepieciešami līdz 600 miljardiem eiro. Bet parādu bremze Pamatlikumā ierobežo valsts iespējas ņemt kredītus, kas situāciju padara vēl sarežģītāku.

Demogrāfiskās pārmaiņas Vācijā izraisa kvalificētu darbinieku trūkumu. Tiek lēsts, ka līdz 2036. gadam būs jāaizstāj aptuveni 8,5 miljoni strādnieku, bet tikai 12,5 miljoni jauniešu. Konkurētspējas nodrošināšanai tiek uzskatīta par nepieciešamu veikt visaptverošu Vācijas biznesa modeļa reformu. Šajā kontekstā nākamā valdība varētu noteikt par prioritāti nodokļu atvieglojumus investīcijām un birokrātijas mazināšanu, lai radītu jaunu izaugsmi.

Rezumējot, ir skaidrs, ka Vācija saskaras ar pamatīgām ekonomiskām problēmām. Ekonomikas politikas pārkārtošana un mērķtiecīgas investīcijas būs ļoti svarīgas, lai noteiktu turpmākās izaugsmes kursu. Laiks ir būtisks, un atliek vien redzēt, kā federālā valdība reaģēs uz aktuālajiem izaicinājumiem.